Realitātē daudziem tētiem un mammām nav laika patiesām rūpēm un uzmanībai, jo jāskrien kā vāverēm ritenī: darbs, darbs, darbs… Uzmanību tad iespējams izrādīt tādos minimālistiskos veidos kā piešķirot kabatas naudu. Puikas un meitenes, protams, to novērtē, taču visbiežāk naudiņu iztērē našķos, kas nav tas taisnākais ceļš uz veselīgu un garu mūžu; drīzāk otrādi. Bet vecāki ir tik aizņemti, ka izskaidrot veselīga uztura nozīmi vai labākajā gadījumā parādīt to ar savu piemēru diemžēl arī nav laika: kāda gan veselīga ēšana vai kopīga ēdiena gatavošana, ja, vakarā vēlu pārnākot, spēka atliek tikai tik vien, lai ieliktu mikrenē saldētu picu vai uzvārītu cīsiņus. Kāds tur brīnums, ka, atnākot pēc stundām mājās no skolas, bērni dara tieši tāpat!
Pieaugušie paļaujas, ka kaut ko iemācīs skolā – tur taču noteikti pastāsta par to, cik nevēlams ir pārmērīgs cukura patēriņš vai ka īsta mūsu laikmeta sērga ir otrā tipa diabēts – hroniska, dzīves kvalitāti pazeminoša slimība, kuras cēlonis visbiežāk ir neveselīgs dzīvesveids: mazkustība un nepiemērots uzturs. Latvijā pagājušajā gadā bija vairāk nekā 90 000 otrā tipa diabēta pacientu[1], gan pieaugušie, gan bērni. Šai slimībai – tāpat kā daudzām citām ar dzīvesveidu saistītajām – ir tendence kļūt arvien jaunākai.
Dažs iebildīs – bet vismaz par to, ka dārzeņi ir veselīgi, taču skolā pastāsta, vai ne?
Iespējams. Kaut gan atbildīgo ministriju sen solītās un par tik nepieciešamu atzītās veselības mācības (kur nu vēl uztura mācības!) skolās kā nav, tā nav, tur, iespējams, tomēr pastāsta, ka kāposti ir veselīgi, bet fāstfūds – ne. Bet ko dod šīs teorētiskās un abstraktās zināšanas? Ja nu gadās izņēmuma situācija, ka virtuvē notiek ģimeniska kopīga ēst gatavošana, tad var pēkšņi izrādīties, ka dažs juniors neprot pat olu pārsist vai nogriezt maizi, jo tā visu laiku pirkta jau sagriezta. Par kādu veselīgu gatavošanu te var būt runa? Ja nav iemaņu, jebkura ēdiena pagatavošana prasa piepūli, no kuras taču ir tik ērti izvairīties, ja pieejams kaut kas gatavs! Cepumi, čipsi, batoniņi, pica, hotdogs, cīsiņi, saldētie frī, roltoni… Ātri un garšīgi!
Tikmēr ārsti nepaguruši brīdina, ka apstrādāta pārtika (angliski – processed food) un pusfabrikāti ir veselībai viskaitīgākie, turpretī vislabākais ēdiens – no svaigiem produktiem pašu gatavots, ar mērenu pievienoto tauku, cukura un sāls daudzumu. Un ka nevis daudzums, bet uzturvērtība ir tas atslēgas vārds, kas jāmeklē.
Mēdz teikt, ka ārstu sadzird tikai slimie. Šāds sociāls kurlums diemžēl piemīt gan daudziem politiķiem, izglītības sistēmas darbiniekiem, gan arī vecākiem, kaut gan teorētiski zināms – nekāda veida ārstēšana neizmaksā tik lēti kā profilakse, tātad – savlaicīga rīcība, lai izvairītos no iepriekš paredzamām nevēlamām sekām. Šajā gadījumā šāda profilakse var būt Uztura Akadēmijas piedāvātā apmācība – salīdzinoši neliels, toties ilgtermiņa ieguldījums bērna veselībā, veidojot prasmes un paradumu ēst veselīgi un gatavot pašam. Sev un reizēm varbūt arī no darba pārnākušajam, pārgurušajam vecākam.
Tieši tik vienkārši.
Rakstu sagatavoja Zane Eniņa
Paldies par atbalstu uzņēmumiem "Electrolux", "Imantas tirgus", "Kotiņi", "Dimdiņi", "Liepkalni" un "Nākotne" .
