Salda garša medum ir pateicoties tā ķimiskajam sastāvam. Medus uz 80% sastāv no vienkāršiem un saliktiem cukuriem - fruktozes, glikozes, maltozes un saharozes. Medus sastāvā ir arī ūdens, vitamīni un minerālvielas nelielos daudzumos, antioksidanti un ziedputekšņi.
Tirgū var atrast svaigu un pasterizētu medu - to karsē, kā rezultātā tiek iznīcināti mikroorganismi un pagarināts uzglabāšanas termiņš. Pētījumi liecina, ka termiskā apstrāde nekādi neietekmē antioksidantu līmeni un uzturvērtību. Medū arī bez karsēšanas var veidoties oksimetilfurfurols - starpprodukts, kas veidojas cukuru sadalīšanās rezultātā, potenciāli toksisks dzīvniekiem, bet absolūti nekaitīgs cilvēkiem.
Medus - ir cukurs?
Medus pieder pie pievienoto cukuru grupas, kuru pārmērīga lietošana var negatīvi ietekmēt veselību. Pasaules veselības organizācija (WHO) rekomendē samazināt pievienotā cukura daudzumu līdz 10% no visas ar pārtiku uzņemamās enerģijas. Amerikāņu kardiologu asociācija iesaka ierobežot cukuru līdz 6 tējk. dienā sievietēm un 9 tējk.- vīriešiem. Ņemot vērā nelielo vitamīnu un minerālvielu daudzumu medu nevar uzskatīt par labu mikroelementu avotu. Pēdējie pētījumi rāda: lai uzņemtu nepieciešamo vitamīnu un mikroelementu dienas devu tikai no medus, nāksies apēst apm 2kg medus. Taču to var iekļaut ēdienkartē kā sabalansēta uztura daļu, piem. dažādos desertos.
